Pēdējās desmitgadēs ir
palielinājusies izpratne par ilgtspējīgas lauksaimniecības nozīmi. Viens no
iemesliem, kas to veicinājis, ir sintētisko pesticīdu (piemēram, imidakloprīda,
abamektīna, amitrāza, tiametoksama u.c.) plašā izmantošana un to iespējamā
sekundārā negatīvā ietekme uz augiem vērtīgajiem plēsējkukaiņiem, piemēram,
vairogblaktīm, halcidoīdu lapsenēm, koku laupītājblaktīm, mārītēm, kas nereti
tiek izmantoti augu kaitēkļu bioloģiskajai kontrolei. Tāpēc ir aktualizējusies
nepieciešamība pēc bioloģiskas izcelsmes un videi draudzīgām alternatīvām
kaitēkļu apkarošanai.
Ir zināmas vairāk nekā 2000 augu sugas, kas satur
ķīmiskus savienojumus, kas atbaida kaitēkļus. Īpaši plaši pārstāvēti ir miršu
dzimtas, panātru dzimtas, asteru dzimtas, nakteņu dzimtas, tauriņziežu dzimtas,
amariļļu dzimtas u.c. dzimtu augi. Arī Latvijā šādus augus mēs varam atrast, piemēram, amariļļu
dzimtas pārstāvis, ķiploks (Allium
sativum L.). Tā kā šis ir plaši pieejams un labi pazīstams augs, tad tas ir
labi izpētīts un par tā lomu kaitēkļu atbaidīšanā un ietekmi uz vērtīgajiem plēsējkukaiņiem
ir pieejami daudzi pētījumi.
Mūsu būtība un pārliecība neļauj dārzā izmantot ķīmiskus līdzekļus, tāpēc jau gadiem eksperimentējam ar dabīgiem līdzekļiem, lai noskaidrotu, kurš ir efektīvākais cīņā pret dārza kaitēkļiem. Balstoties uz personīgo pieredzi un zinātnisko pētījumu rezultātiem, esam radījuši produktus, kas nodrošina dabīgu aizsardzību pret dārza kaitēkļiem.
Ķiploku hidrolāts "Ķiploku spēks"
Ķiploku
ķīmiskais sastāvs ir ļoti sarežģīts, un līdz šim ir identificēti vairāk nekā
100 ķīmiskie savienojumi, no kuriem dominē dažādi organiskā sēra savienojumi,
piemēram, tiosulfināti un disulfināti (tostarp alicīns). Pateicoties šiem
ķīmiskajiem savienojumiem, ķiplokam un no tā iegūtajiem ekstraktiem, t.sk.
hidrolātiem, piemīt insekticīdas un kaitēkļus atbaidošas īpašības. Kaitēkļiem,
nonākot saskarē ar ķiploku ekstraktu, tiek traucētas to normālas fizioloģiskās
un bioloģiskās aktivitātes.
Pamtojoties uz šiem zinātniski pierādītiem faktem, esam radījuši produktu "Ķiploku spēks", kas sastāv no 100% ķiploku hidrolāta jeb destilēta ūdens un ēterisko eļļu maisījuma.
Ķiploku hidrolāts "Ķiploku spēks" tiek fasēts 1 litra un 3 litru iepakojumā
Ķiploku sastāvā esošās aktīvās vielas darbojas kā insekticīds un ķiploku ēterisko eļļu saturoši šķīdumi darbojas kā efektīvi augu aizsardzības līdzekļi pret dārza kaitēkļiem.
Zinātnisko pētījumos ir
pierādīts, ka ķiploku hidrolāts var tik izmantots, kā alternatīva
sintētiskajiem pesticīdiem. Tas ierobežo lidojošo un rāpojošo kaitēkļu
(laputis, tripši, tīklērces u.c.) izplatību.
Ķiploku hidrolātam piemīt
akaricīdas jeb pretērču īpašības. Tā, piemēram, zinātniskā pētījumā tika
pierādīts, ka, apstrādājot augus, uz kuriem bija savairojušās parastās
tīklērces, ar ķiploku hidrolātu, palielinājās tīklērču mirstība un tās
neizplatījās tālāk uz citiem augiem.
Ķiploku hidrolāta akaricīdās
īpašības veidojas, pateicoties tajā esošajām ķīmiskajām vielām. Kopumā tas ir
ap 16 dažādas aktīvās ķīmiskās vielas, no kurām visvairāk sastopamas ir:
dialildisulfīds;
organiskie sēra savienojumi;
izomentons;
1,8- cineols;
pulegons.
Ķiploku hidrolāta pozitīvā
ietekme uz kaitēkļu mirstību ir izskaidrojama ar to, ka tajā atrodas organiskā
sēra savienojumi augstās koncentrācijas. Tā, piemēram, ķiploks satur līdz pat
četrām reizēm vairāk sēra nekā citi sēru saturoši dārzeņi – sīpoli, brokoļi,
ziedkāposti.
Pētījumu
rezultāti liecina, ka ķiploku hidrolātu var uzskatīt par drošu biopesticīdu un
to var efektīvi izmantot kā videi draudzīgu alternatīvu sintētiskiem ķīmiskiem
insekticīdiem, turklāt to var izmantot kombinācijā ar bioloģisko kaitēkļu
kontroli, kurā izmanto vērtīgos plēsējkukaiņus.
Ietekme uz augiem vērtīajiem kukaiņiem
Novērtējot
ķiploku hidrolāta ietekmi uz augiem vērtīgajiem kukaiņiem, kas pamatā barojas
ar augu kaitēkļiem, būtiska negatīva ietekme nav novērota. Pētījumos tiek konstatēts,
ka tikai atsevišķos gadījumos, kad tiek būtiski pārsniegta rekomendētā ķiploka
hidrolāta lietošanas deva, novērojama negatīva ietekme uz vērtīgo kukaiņu,
piemēram, vairogblakšu vairošanās spējām.
Augu biostimulators
Ķīnas
zinātnieki ir izpētījuši ķiploku hidrolāta stimulējošo ietekmi uz tomātu
stādiem. Pētījumā tika novērots, kā tomātu stādu augšanu ietekmē ķiploku hidrolāta smidzināšana uz lapām un/vai ķiploku hidrolāta pievadīšana auga saknēm kopā ar
laistāmo ūdeni. Pētījuma rezultāti liecina, ka ķiploku hidrolāta lietošana
ievērojami uzlaboja tomātu stādu metabolismu. Tika novērots, ka ķiploku
hidrolāta lietošanas rezultātā palielinājās augu augstums, lapu laukums,
stublāja diametrs, augu svaigā/sausā masa. Galvenie bioloģiskie procesi, kas
veicināja šādu augu reakciju, bija antioksidantu enzīmu - superoksīda dismutāzes
(SOD) un peroksidāzes (POD) - paaugstinātā aktivitāte pēc ķiploka ekstrakta
lietošanas.
Šāda veida pētījumi ir ļoti
iedvesmojoši un vēlreiz apliecina, ka ilgtspējīgai lauksaimniecībai ir nākotne
un dabā pastāv ļoti daudzas alternatīvas, kā uzlabot augu kvalitāti un ražību,
tikai jāmāk tās atrast un izprast.
Informācijas sagatavošā izmantotie avoti:
Attia S. et al. (2011) Effective concentrations of garlic distillate (Allium sativum) for the control of Tetranychus urticae (Tetrancychidae). Journal of Applied Enthomology.
Dabrowski T.Z., Seredynska U.S. (2007) Characterisation of
two-spotted spider mite (Tetranychus
urticae Koch, Acri: Tetranychidae) response to aqueous extracts from
selected plant species. J. Plant. Prot. Res. 47, 113-124
Hayat
S. et al. (2018) Aqueous garlic extract stimulates growth and antioxidant
enzymes activity of tomato (Solanum lycopersicum). Scientia Horticulturae 240,
pp. 139–146
Mamduh
Z. Et al. (2017) Side effects of garlic extract on the life history parameters
of the predatory bug, Podisus
maculiventris (Say) (Hemiptera: Pentatomidae). Crop Protection, Vol.
100, 65-72 p.
Plata-Rueda A. et al. (2017) Insecticidal activity of garlic essential oil and their constituents against the mealworm beetle, Tenebrio molitor Linnaeus (Coleoptera: Tenebrionidae). Scientific Reports 7, 46406. DOI: 10.1038/srep46406
Singh U.P. Prithiviraj B., Sarma B.K., Singh M., Ray A.B.
(2001) Role of garlic (Allium sativum
L.) in human and plant diseases. Indian J. Exp. Biol. 39, 310-322
